Sprediķis Lk.19:28-40 Pūpolsvētdiena

Šahs, kubiks-rubiks, kapu svētki un laulības

Vecumnieku, Valles, Bārbeles draudžu mācītāja un Lutera Akadēmijas pasniedzēja Roberta Otomera vaļasprieki ir šaha spēle un arī veikla un ātra rubika-kubika salikšana. Šos vaļaspriekus Roberts labprāt piekopj arī ģimenē un lieto kalpošanā pansionātos, draudzes nometnēs, laulībās  un pat kapusvētkos.

Ar šaha spēli Roberts pirmo reizi iepazinies pirmajās pamatskolas klasēs, mācoties Rīgas 31.vidusskolā. Tur viņš apmeklējis šaha nodarbības. Skolotājs bijis īsts šī intelektuālā sporta veida entuziasts, un ja nodarbībā bijuši divdesmit skolēni, tad viņš varējis spēlēt šahu ar visiem divdesmit reizē, veicot ar katru pa gājienam pēc kārtas. Tolaik Roberts piedalījies arī šaha turnīros, kur bijis jāizspēlē astoņas spēles un jāsavāc maksimāli daudz uzvaru. Lielākais sasniegums bija uzvaras četrās spēlēs.  Mācoties Rīgas 1. ģimnāzijā topošais mācītājs šahu nespēlēja, bet atsāka to darīt, kļūstot par kristieti. Tolaik tuvākajā paziņu lokā bijuši vairāki cilvēki, kas spēlē šahu un tā ir bijis, ar ko uzspēlēt. Mācītājs ar prieku atceras kādu no Imantas pansionāta „Liepa” iemītniekiem – Guntāra onkuli, ar ko regulāri spēlēts šahs, ik pa laikam, kad pansionātā vadīts svētbrīdis.  Vēlāk Roberts arī Guntāronkuli kristījis, kad viņam bijuši deviņdesmit gadu.

Maģistratūras studiju laikos Gētebogā, Zviedrijā Roberts Otomers regulāri spēlējis šahu ar studiju biedru, prāvestu Romanu Kurpnieku, mācītāju Gintu Graudiņu, gan starpbrīžos, gan vakaros pēc studijām, gan lidmašīnā. Spēlēts arī ar studiju biedriem no Krievijas, ieskaitot tagadējo Ingrijas Baznīcas bīskapu Ivanu Laptevu un topošo teoloģijas institūta rekotru Konstantīnu Subotinu.

Arī Vecumnieku draudzes nometnēs tiek spēlēts šahs. Tā nu sagadījies, ka draudzes vīri ir itin braši šaha spēlētāji, kas priecājas par šaha partijām ar mācītāju.  Ar dažu labu spēlējot mācītājs guvis uzvaru, bet ir bijuši arī zaudējumi.

Ar prieku Roberts atceras nesenās spēles Zviedrijā, ciemojoties Rišķu ģimenē. Viņu vecākais dēls Pēteris mācās šaha pulciņā un ir vietējais čempions sava vecuma grupā. Roberts novērojis, ka puisis ir laba pedagoga apmācībā, ka ir apguvis labus klasiskus spēles paņēmienus. Spēlējot mācītājs pamanījis, ka gūt labākus rezultātus viņam nereti liegušas neuzmanības kļūdas. Jaunais veiklais pretinieks spēlējis koncentrētāks un mērķtiecīgāks.

Savukārt  Roberts pats nereti jaunus paņēmienus iemācās no virtuālā pretinieka, spēlējot šahu aplikācijā viedtālrunī, noskatoties, kādus gājienus izmanto virtuālais pretinieks. Šaha aplikāciju izmantojot, iespējams spēlēt gan ar virtuālo pretinieku, izvēloties dažādas sarežģītības pakāpes, gan arī spēlēt ar reālu spēlētāju, kurš pieslēdzies tai pašai aplikācijai savā tālrunī.

Šaha spēles entuziasts mēģinājis spēles prasmes iemācīt arī vecākajam dēlam, taču sapratis, ka viņam pietrūkst šaha pedagoģijas prasmju. Tagad viņš ar dēlu vairāk spēlē dambreti. Kuplajā Otomeru ģimenē cieņā ir arī dažādas stratēģiskās galda spēles, kā piemēram „Sabotieri” un „Katanas ieceļotāji”.

Roberts Otomers māk arī milzu ātrumā salikt rubiku kubiku, kas bija populārs laika kavēklis  astoņdesmitajos gados. Pie tam kubiku viņš var salikt no jebkuras pozīcijas.  Šis interesantais hobijs aizsākās brīdī, kad Roberts noskatījās „ Zelta talanta” raidījumu, kur kāds puisis veikli salika daudzus kubikus. Izrādās, ka internetā atrodami daudz video, kur izstāstīts, kā salikt rubika kubiku. Pamatā ir septiņas- astoņas formulas, kas izpildāmas pareizā secībā. Pirmo reizi kubika salikšanai veltītas 24 stundas, gan ar pārtraukumiem. Pēc tam jau ir bijušas vajadzīgas pāris stundas, bet nu jau vien divās minūtes. Šo prasmi mācītājs izmantojis vairākas reizes sprediķot laulībās, vai arī kapusvētkos. Kubiku viņš liek, reizē sprediķojot, piemēram, par to, ka Dievs var atrisināt mūsu problēmas. Kad stāsts ir galā, ir salikts arī kubiks. Kapu svētkos cilvēki reaģējuši ar lielu interesi, jautājot, kādus vizuālos materiālus mācītājs izmantošot nākamgad. Priekšmetu izmantošana sprediķos cilvēkiem palīdz labāk uztvert mācītāja sacīto. 

Laikraksts "Svētdienas rīts", 2020.g. aprīlis

M.Lutera rīta un vakara lūgšana

Pārdomas par Jonas grāmatas 2.nodaļu - Lūgšana

Sprediķis Lk.18:34-38 Jēzus ciešanas un Korona ciešanas

Pārdomas par Jonas grāmatas 1.nodaļu - Uzdevums

Korona vīrusa ēnā

Korona vīrusa ēnā

“Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.” (Psalms 91: 2-5)

Situācija

Vēl pavisam nesen mums šķita, ka notikumi, kas saistīti ar Korona vīrusu, risinās tālu prom no mums un mūs neskars. Bet pēdējās nedēļas laikā Eiropa ir pasludināta par Koronas vīrusa epicentru, Latvijā ir izsludināta ārkārtas situācija, aizslēgta robeža un aizliegti visi publiski organizēti pasākumi, tai skaitā arī dievkalpojumi baznīcā. To mūsu ģimene ir piedzīvojusi arī uz savas ādas. 1.martā mana ģimene bija devusies uz manu maģistratūras izlaidumu Zviedrijā. Tajā brīdī Zviedrijā bija tikai 14 saslimšanas gadījumi uz 10 miljoniem iedzīvotāju. Bet kad atgriežamies atpakaļ Latvijā, tad 12.martā jau Zviedrija pasludināta par bīstamu zemi ar nepilniem tūkstoš saslimšanas gadījumiem.

Kas mums būtu jādara?

Pēdējās dienās nepārtraukti saņemam aicinājumus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību: mazgāt rokas, ieturēt distanci no citiem cilvēkiem, slēgt visus organizētos pasākumus utt. Tas viss, protams, ir ļoti labi un vajadzīgi. Bet baidos, ka ar to vien pandemijas apturēšanai būs par maz.

Korona vīruss un nāves tuvums liek daudziem izvērtēt savas dzīves – vai Dievs grib kaut ko nopietnu pateikt visai liberālajai Eiropai? Mums vajadzētu atzīt, ka Eiropā grēks tiek legalizēts, reklamēts un popularizēts un tas nekādi nevar Dievam patikt. Mākslīgie aborti, dzimumu sajaukšana un īpaši – laulības pārkāpšana, tik daudzos veidos, ka pat kauns par to runāt. Arī mums Latvijā ir pietiekami daudz ietiepīgo, kas neprecās un grib, lai legalizē viņu bezatbildību. Arī homoseksuālismu mums arvien vairāk grib uzspiest kā normu, pat „izglītojot” mazus bērnus.

Varbūt Dievs caur šo ārkārtas situāciju grib ļoti nopietni mūs brīdināt, lai nemeklēt vaininieku ārpus sevis, bet gan izmeklējam katrs savu sirdi. Vai neesam noticējuši, ka var „dzīvot kopā tāpat” bez laulībām? Vai esam savus bērnus gatavojuši nopietnai laulības dzīvei? Vai esam iedomājušies, ka par savu dzīvi mums nebūs jāatbild Dieva priekšā? Nožēlosim grēkus un sauksim uz Dievu! Mums tik ļoti vajag Dieva žēlastību un palīdzību.

No egoisma uz atbildīgu rīcību

Latvijā daudzviet izcēlusies panika, cilvēki izpērk veikalus. Rodas sajūta, ka bīstamākais nav šis vīruss, bet gan mūsu alkatība un vienaldzība pret citiem, ko citā vārdā sauc par egoismu. Tā nav tikai pandēmijas laika problēma, bet bijusi jau ilgi pirms tam! Vai nav tā – ka par daudz centrā esam bijuši mēs paši – mani hobiji, ballītes, ceļojumi, izklaides, ka par saviem apkārtējiem bieži aizmirsām? Līdz šim ir bijis tik liels piedāvājums, ko darīt pēc darba, ka mums vairs neatlika laika Dievam un līdzcilvēkiem.  

Bet tagad viss notiekošais mūs arvien vairāk spiedīs sevi un savas intereses nolikt malā un parūpēties par saviem tuvākajiem apkārtējiem. Tikai visiem kopā rīkojoties atbildīgi, mēs varēsim iziet cauri pandēmijai ar mazākiem zaudējumiem. Korona vīruss Itālijā izrādījies vislipīgākais tieši cilvēkiem virs 50 gadiem – 80% gadījumi. Bērni līdz 18 gadiem slimo tikai 1,2%. Jaunieši, padomāsim par vecāka gada gājuma kaimiņiem, kolēģiem, parūpēsimies par viņiem, aizsargāsim viņus.

Lai Dieva miers vada mūsu rīcību. ”Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem.4:7) 

Lūgšana

Kad vēl iepriekš Latvijā bija ārkārtas situācija? Pirms 30 gadiem, kad Latvija atguva savu neatkarību. Toreiz simtiem un tūkstošiem cilvēku pulcējās kopā baznīcā, lai lūgtu par brīvību un neatkarību, un Dievs uzklausīja mūsu lūgšanas un deva brīvību. Arī šodien ārkārtas situāciju cilvēks var pārdzīvot ar nopietnu lūgšanu. Vienosimies kopējā lielā lūgšanā! Ne tikai vienu dienu, bet ilgstoši. Lūgsim:

Kungs Dievs, piedod mums!

Kungs Dievs, žēlo mūs!

Kungs Dievs, nenovērs no mums savu vaigu!

Un visas savas sirds lūgšanas ieliekam tajā lūgšanā, ko Tu mums esi mācījis: „Mūsu Tēvs debesīs...”.

Un visbeidzot, lai mūs iedrošina Kristus vārdi: To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa ev. 16:33)

Māc. Roberts Otomers

Laikraksts "Bauska dzīve", 2020.gada 24.marts