Kopš brīža, kad publicēju pārdomas par Meteņu svētkiem, esmu saņēmis daudz
nopēlumu un arī daudz pateicības par to ka kāds beidzot šo tēmu publiski ir
pacēlis. Šai laikā par šo tēmu esmu runājis ar citiem garīdzniekiem un arī
daudziem nopietniem kristiešiem Vecumnieku novadā, gan luterāņiem, gan
katoļiem, gan baptistiem, gan pareizticīgiem un lielākā daļa ir līdzīgās domās
ar mani, ka tas, kādā veidā tiek svinēti Meteņu svētki Vecumniekos, ir par
apgrēcību visiem iedzīvotājiem. Daudzi vietējie negrib par šo tēmu runāt publiski,
jo baidās, ka tad viņi saņems daudz dažādu apvainojumu par tolerances trūkumu, radikālismu
utt.
Jēzus paraugs
Arī Jēzus nebija tolerants pret visu, ko cilvēki darīja. Jēzus sludināšanas
būtība bija: „Atgriezieties no grēkiem un
ticiet uz evaņģēliju.” (Mk.1:15) Bieži vien Jēzus norādīja uz cilvēku
grēkiem, piemēram, kad Viņš sarunājas ar kādu samarieti: „jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs.”
(Jņ.4:18) Kādā reizē arī Jēzus pat apgāza galdus un izdzina naudas mijējus ārā
no Jeruzalemes tempļa, sacīdams: „Nepadariet
Mana Tēva namu par tirgus namu!” (Jņ.2:16) Kas bija izraisījis šādu Dieva
Dēla reakciju? Tas bija cilvēku grēks, kas bija pastrādāts templī. Jēzus ir arī
sacījis: „Ne veseliem vajag ārsta, bet
slimiem.” (Mt.9:12) Baznīca nav perfektu cilvēku savienība. Cilvēki nāk uz
baznīcu, lai rastu Dieva spēku cīņai ar dažādiem grēkiem, lai taptu brīvi no
tiem.
Jēzus mīl grēcinieku, bet ienīst grēku! Jēzus bija iecietīgs pret
grēcinieku, bet ne pret grēku. Šodien gan bieži sabiedrībā redzam pretējo: tiek
uzbrukts cilvēkam, bet grēks tiek noliegts un attaisnots. Jēzus cilvēkiem
uzrādīja viņu grēku, nevis lai cilvēkus pazemotu, bet lai cilvēki, saprazdami
savu grēku, varētu to nožēlot un tapt brīvi no tā. Es, kā Jēzus māceklis,
rakstot savas pārdomas par Meteņiem Vecumniekos, esmu darījis to pašu, saucot
grēku vārdā un mudinot ļaudis domāt un no tā atteikties.
Publisks pasākums
un publiska reakcija
Ir cilvēki, kas man pārmet, ka Latvijā notiek daudz trakākas lietas par
Meteņu gājienā notiekošo, kāpēc es pret to neprotestēju? Es piekrītu, ka notiek
trakākas lietas, bet mans primārais pienākums ir runāt par to, kas apdraud to
vietu, kur dzīvoju un kur esmu nosūtīts kalpot, proti, Vecumniekus.
Ir cilvēki, kas vaicā: kāpēc jūs, mācītāj, savas domas izsakiet publiski,
nevis tikai baznīcā. Es atbildu: Ja pasākums būtu noticis kādā ēkā vai sētā,
tad savas domas nebūtu publiskojis, bet par to būtu runājis ar cilvēkiem
privāti. Bet, tā kā šis pasākums notiek uz Vecumnieku galvenās ielas, tad
visiem ir iespēja un pat pienākums protestēt, ja pasākumā notiek, kas
degradējošs.
Viena māmiņa man stāstīja, ka viņa ar diviem pirmskolas vecuma bērniem bija
gājusi uz veikalu tieši Meteņu svētku dienā un piemirsusi par svētkiem. Viņai
iegājusi ar bērniem veikalā, iznākusi ārā un nezināja, kur lai tagad liek
bērnus, kā lai viņus pasargā no tā skata, kas redzams Meteņu gājienā. Kāda cita
sieviete man teica, ka viņai šo gājienu redzot, ir tāda sajūta, it kā vienlaicīgi
vesels bars virinātāju būtu iznācis uz ielas gaišā dienas laikā.
Par kādu
izglītošanu ir runa?
Limbažu folkloras kopas pārstāvji 5.marta Bauskas avīzē sauc Meteņu svētku
izdarības par dabiskām. No kura laika ir dabiski staigāt apkārt ar simboliskiem
dzimumorgāniem jeb „steberi” (pie jostas piesietu burkānu un diviem āboliem)? Kopas
vadītāja raksta: „paust negatīvu nostāju
pret reliģiski citādi domājošiem nav korekti.” Bet vai šie vārdi neattiecas
arī uz jums pašu? Jūsu īsajās rakstītajās rindās var ieraudzīt ļoti daudz
negatīvas nostājas pret reliģiski citādāk domājošajiem.
Folkloras kopas pārstāvji norāda, ka Meteņu svētku svinēšana esot dzimumaudzināšana
un cilvēku izglītošanu, lai cilvēki nedomā, ka bērnus atnes stārķi. Godīgi
sakot, nepazīstu nevienu kristieti, kas tā mācītu savus bērnus. Jautājums ir: Vai
tiešām dzimumaudzināšana būtu jāveic uz ielas? Vai tā nebūtu jāveic mājās,
ģimenes lokā? Vai tiešām steberes lietošana publiskā gājienā ir labākais veids
kā to darīt? Manuprāt, tieši šādā veidā bērnam var rasties ačgārns un
izkropļots priekšstats par vīrieša lomu un atbildību, kā jau to rakstīju
iepriekšējā rakstā.
Vecumnieku novada
iedzīvotāju reakcijas
Kāda skolotāja stāsta: Kāds zēns viņas klasē, stundas laikā pieceļas un skaļi
vaicā skolotājai: skolotāj, vai es varu aiziet „pamīzt”? Kā lai viņa tagad rīkojas? Agrāk skolotāja vaicātu: Vai
tad tu nevarēji kā pieklājīgāk to pasacīt? Bet tagad Meteņu svētkos ir vesela
izdarība, kas saucās „Meteņu mīziens”.
Kāda cita skolotāja man sacīja, ka viņai Meteņu svētki asociējās ar jautrām
izdarībām laukā svaigā gaisā, ka nekad viņa Meteņus nav svinējusi ar budēļu
steberēm un „budināšanu”. Viņai ir tāda sajūta, ka līdz ar Vecumnieku
tradīcijām, jaukais priekšstats par šiem svētkiem tiek sabojāts.
Kāds ļoti pieklājīgs vīrietis man stāstīja, arī viņš vairākus gadus esot
piedalījies folkloras kopas dažādās izdarībās, arī Meteņu svētkos piedalījies.
Viņš teica, ka, tiklīdz viņš uzvilcis Meteņu masku, piesējis sev klāt steberi, visas
dziņas viņā pamodās un viņam gribējās iet uzmākties visām apkārtējām sievietēm,
līdzīgi kā citi vīrieši to darīja. Vienā brīdī viņš sāka uzdod sev jautājumu:
ko es daru? Tas taču nav pareizi! Un tad viņš aizgāja prom no folkloras kopas
un Meteņu svētkos arī vairs nepiedalās.
Aicinājums pārdomāt
svētku formātu
Es negribu aizliegt svinēt Meteņu svētkus, es gribu rosināt cilvēkus domāt,
lai viņi paši vērtē, kas ir labi, kas ir slikti un paši izdarītu savas izvēles.
Katram pašam reiz būs jāatbild par saviem darbiem un nedarbiem Dieva priekšā. Man
sāp sirds par to, kas notiek Vecumniekos, tāpēc aicinu izvērtēt un pārdomāt
mūsu senču tradīcijas – vai visas ir labas un paturamas, vai visas būtu par
jaunu jāceļ gaismā? Vai jums neliekas, ka šobrīd Meteņu svētku svinēšana
atrodas uz slidena ceļa? Ja tik viegli Vecumniekos pieņemam divdomīgas
atrakcijas gaišā dienas laikā, kas būs nākamais, ko pieņemsim? Vai tā būs leļļu
dedzināšana, upurēšanas rituāli elku dieviem? Kur būs tā robeža, kur
apstāsimies?
Padomājiet – Ko nozīmē
pieklājība un ētika publiskos gājienos pa galveno ielu? Kādām izdarībām ir
jābūt ezera krastā gaišā dienas laikā? Kādu iespaidu
tas atstāj uz apkārtējiem cilvēkiem? Vai tiešām šos svētkus nevar svinēt
pieklājīgi, bez steberēm? Kamēr šādā formātā Vecumnieku Meteņi tiks svinēti,
tie vienmēr būs kādam par apgrēcību. Aicinu svinēt publiskus svētkus
pieklājīgi! Svinēt tā, ka tas ir pieņemams visiem Vecumnieku iedzīvotājiem, lai
Meteņi nekļūst par dienu, kad daļa iedzīvotāju negrib nākt ārā no mājām.
Māc. Roberts Otomers
Bauskas dzīve, 2019.gada 19.marts
19.marta Bauskas dzīvē kāds lasītājs jautā: kāpēc jūs, mācītāj, neprotestējat pret
pedofīliju baznīcā? Atbilde:
Šādi smagi
grēki notiek Romas katoļu baznīcā. Luterāņiem tādas problēmas nav. Dievs
radīja Ādamu un Ievu tā, ka seksuālas attiecības būtu viņu starpā
iespējamas un izveidoja laulības kārtu priekš šīm attiecībām
(1.Moz.2:24). Visa veida ārlaulības seksuālas attiecības ir laulības
pārkāpšanas grēks. Pedofīlija ir viens no smagākajiem laulības
pārkāpšanas veidiem (3.Moz.18:10).
Tā ir Romas katoļu baznīcas atbildība cīnīties ar šo grēku. Varu tikai
norādīt uz saknes problēmu Romas katoļu baznīcā, kas ir aizsākusi visāda veida
seksuālus grēkus šajā baznīcā – garīdznieku obligātais celibāts. Piespiedu
obligātais celibāts visiem mūkiem un garīdzniekiem pilnībā tika uzspiests 11.gs.
Pāvesta Gregora VII laikā, kad ar varu tika šķirtas visas garīdznieku laulības
Gregora reformu ietvaros,
lai palielinātu pāvesta varu un ietekmi. Iedomājieties kā tas bija šiem
priesteriem, 11 gadsimtus visi garīdznieki varēja brīvi doties laulībā, bet
tagad to vairs nevar. Tas izraisīja lielu masveida pretestību no pašiem
priesteriem. Vēlāk Romā tika veidoti speciāli bordeļi mūkiem un garīdzniekiem.
Savukārt Luters par jaunu ceļ gaismā laulības svarīgumu un svētību, norādīdams,
ka lielākā daļa garīdzniecības Jēzus laikā bija precēta. Garīdznieku obligātais
celibāts ir pretrunā Bībelei. Apustulis Pāvils raksta: „Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam,
godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā” (1.Tim.3:2) un „Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: ir
labi, ja tie paliek tādi kā es. Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas
laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.” (1.Kor.7:8-9)
Luters
raksta: "Galu galā pāvesta sekotājiem tika atņemta arī laulība, un tie
tika piespiesti pieņemt nešķīsto bezlaulības kārtu. Tad tie arī
aptraipījās ar visiem iespējamiem kauna darbiem, laulības pārkāpšanu,
netiklību, sodomītu grēkiem utt. Tādi bija nešķīstā celibāta augļi."
(Pāvila Vēstules Galatiešiem skaidrojums, 106.lpp.)
Pats
Luters, rādīdams piemēru, dodas laulībā ar Katrīnu von Boru. Šajā laulībā
viņiem piedzimst 6 bērni. Lutera piemērs ir iedvesmojis ne tikai luterāņus, bet
arī visas pārējās protestantu konfesijas atgriezties pie bibliskās kārtības par
garīdznieku laulības. Šodien tikai Romas katoļu baznīca ir saglabājusi
garīdznieku celibātu, nevienai citai no man zināmām konfesijām nav obligāta
garīdznieku celibāta. Pievienojos A.Lemberga kungam, kas pēc pašreizējās
pāvesta vizītes Latvijā, sirsnīgi ieteica pāvestam atcelt celibātu.
Bet nav tā, ka luterāņu baznīca neprotestētu pret
Romas katoļu baznīcas pedofiliju. Lūk mana kolēģa mācītāja Aleksandra Bites 3. marta sprediķis par Lk.8:31-38.
Sprediķa otrajā daļā māc. Aleksandrs pieskaras lielajai Romas
apgrēcībai.
Pirmo rakstu par šo tēmu varat atrast mājaslapas sadaļā Raksti.
