Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā, celta par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. Tomēr evaņģēliski luteriskās draudzes pirmsākumi ir meklējami daudz agrāk.
16. gs. Livonijas valsts veidojuma sabrukums izveidoja Kurzemē atšķirīgu situāciju nekā Vidzemē un Rīgā. Pēc ordeņa sabrukuma, kas notika, kad krievu karaspēks 1560.gadā pie Ērģemes sakāva ordeni, iestājās arī vispārējais sabrukums Livonijas valstu sistēmā, un 1561.gada landtāgā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers /1517-1587/ bija pirmais, kurš pasteidzās deklarēt savu padošanos Polijas ķēniņam, pretī par lēni saņemot Kurzemi kā pārmantojamo hercogisti. Līdz ar to arī visa Reformācijas gaita un norise Kurzemē gāja citādā plūsmā un citādā virzienā. Kurzemes pirmajam hercogam Gothardam Ketleram piekrita uzdevums izkārtot evaņģēliskās ticības un Baznīcas lietas, tā kļūstot par īsto Kurzemes reformatoru.
Pirmais zināmais Valles draudzes mācītājs bijis Georgs Mancelis (1616 – 1620). 1637. g. baznīcu vizitācijas protokolā minēts, ka ir uzcelta jauna baznīcas ēka, vecās vietā. 1662. g. dievnams pārbūvēts, jo jumts draudējis iebrukt. Ap 1699-1700. gadu uzcelta jauna koka baznīca ar torni un salmu jumtu, kuras altārdaļas logos bijušas vitrāžas ar hercogu Frīdriha Vilhelma un Ferdinanda ģerboņiem. 1701. g. dievnams ieguva jaunu altāri ar gleznu un jaunu kanceli. Piecdesmit gadu laikā vizitācijas komisijas vairākkārt atzīmējušas, ka koka baznīca ar salmu jumtu ir sliktā stāvoklī. 1753. g. konstatēts, ka koka baznīca pēc remonta ir diezgan labā stāvoklī, tai ir salmu jumts un tornītis.
Visus agrākos gadsimtus sabiedriskās dzīves un kultūras centrs ir bijusi vietējā baznīca un draudze. Patreizējā Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā. Par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. uzcelta mūra baznīca, bez torņa, ar 550 sēdvietām, bet 110 gadus vēlāk, 1895.gadā, tika uzbūvēts 40 m augstais tornis. 1907. gadā baznīcā tika veikts liels remonts.
Savulaik Valles draudzes mācītājs ir bijis Georgs Mancelis (1593 - 1654) – vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. No 1616. gada G. Mancelis bija mācītājs Vallē latviešu draudzē, tad Sēlpilī. No 1625. gada G. Mancelis bija Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolu uzraugs. Vēlāk G. Mancelis tika iecelts par profesoru Tērbatas akadēmiskajā ģimnāzijā un 1632. gadā - jaundibinātajā Tērbatas universitātē. Kurzemes hercoga aicināts, 1638. gadā G. Mancelis atgriezies Jelgavā, kļūdams par Frīdriha (vēlāk Jēkaba) galma mācītāju. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, G. Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, lika pamatus gotiskajam rakstam (vecajai ortogrāfijai).
Kas notika ar Valles baznīcu padomju laikā?
-
Baznīcas slēgšana:
Pēc Otrā pasaules kara, līdzīgi kā citur Padomju Savienībā, arī Vallē tika īstenota aktīva ateisma politika. Daudzas baznīcas tika slēgtas vai konfiscētas, un reliģiskā darbība tika stingri ierobežota. Arī Valles baznīca tika slēgta. Pēc Otrā pasaules kara baznīca tika pilnībā izdemolēta — uzlauzta, apzagta, struktūra iegruvusi, un gan 18. gadsimta, gan 19. gadsimta iekārtas tika sadedzinātas malkā. 1964. gadā draudzei nācās atteikties no baznīcas augsto nodokļu dēļ. Baznīca tika pamesta, ēka iznīcināta, un tās paliekas tika likvidētas līdz pat 1976. gadam. -
Pārveidošana par noliktavu vai saimniecības ēku:
Padomju vara bieži pārveidoja baznīcas par kolhozu noliktavām, kultūras namiem, sporta zālēm vai vienkārši pameta tās postā. Arī Valles baznīca tika izmantota saimnieciskām vajadzībām — tā kalpoja par graudu noliktavu, kas bija diezgan izplatīts baznīcu izmantošanas veids šajā laikā. -
Postīšana un nolaistība:
Padomju periodā, kad ēka vairs netika izmantota kā dievnams, tā sāka pamazām postīt. Interjers tika izdemolēts, un mākslinieciskās vērtības tika bojātas vai iznīcinātas. Valles baznīca cieta gan fiziski, gan simboliski — zuda tās garīgā un kultūrvēsturiskā nozīme sabiedrībā. -
Atdzimšana pēc neatkarības atgūšanas:
Atjaunošanas darbi sāka tikai 1988.–1989. gadā, bet īstais renesanss iestājās 2000. gadā, kad tika veikti plaši restaurācijas darbi — atjaunota fasāde, jumts, logs, iekšējā apdare, altāris un citi interjera elementi.
Atjaunošanas darbi – gaita un laika posmi
1. Pirmie soļi (1988–1989)
-
1988. gadā Latvijā pieauga sabiedriska aktivitāte kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzībā (sakarā ar Atmodu).
-
Šajā laikā tika uzsākti pirmie centieni glābt baznīcu – organizētas talkas, sakopšanas darbi, demontētas sabrukuma draudus radošas konstrukcijas.
-
Draudze atjaunoja savu darbību, arī bez pašas ēkas – tas bija garīgs atdzimšanas posms.
2. Baznīcas īpašumtiesību atgūšana (1990. gadi)
-
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas baznīcas īpašums tika atdots LELB (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca).
-
Paralēli sākās projekta izstrāde un līdzekļu vākšana restaurācijai.
3. Galvenie atjaunošanas posmi (ap 2000. gadu)
-
Atjaunots jumts (baznīca līdz tam bija bez jumta vairāk nekā 30 gadus).
-
Ielikti jauni logi un durvis.
-
Nostiprināti pamati un mūri, kas bija sākuši brukt.
-
Atjaunota fasāde un iekšpuse, balstoties uz vēsturiskajiem apjomiem.
-
Izgatavots jauns altāris, jo oriģinālais bija pilnībā iznīcināts padomju laikā.
-
Uzstādīti soli, apgaismojums.
4. Interjera atjaunošana (2000. gads)
Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi, Arvīda Verzas vadībā , izgatavoja baznīcai mēbeles un interjera detaļas. Šis praktiskais un radošais risinājums ļāva veidot estētiski vērtīgu iekštelpu draudzes vajadzībām.
- 2010. gada vasarā draudzei, ar ziedotāju atbalstu, tika ieklāts jauns jumts, ko īstenoja vietējā firma SIA “Kvintets” (vadītājs Boļeslavs Marinsks). Baznīcas kopienas pārstāvji — vietējie iedzīvotāji — aktīvi iesaistījās palīgdarbos. Joprojām plānots torņa atjaunošana, kad tiks piesaistīti nepieciešamie līdzekļi.
- Projekts “Valles baznīcas vēstures izpēte un ekspozīcijas izveide”, kuru realizēja biedrība “Valles klēts”, guva finansējumu — 711 eiro no Valsts kultūrkapitāla fonda. Tapa vēstures izstāde ar fotogrāfijām, dokumentiem un materiāliem uz molbertiem dievnamā. Tā kļuva par pirmo tik pamatīgo vēstures uzskaites un pieejamības iniciatīvu reģionā
- 2017.gadā Valles draudze piedalījās «Aizkraukles rajona partnerības» izsludinātajā projektu konkursā, kas tika iesniegts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Tika iegūts finansējums EUR 50 000.00. Projekts tika sekmīgi īstenots un Valles baznīca ieguva krietni pievilcīgāku ārēju izskatu, kas priecē mūsu acis vēl arī šobrīd.
- 2019.g. pavasarī Valles draudze piedalījās «Aizkraukles rajona partnerības» izsludinātajā projektu konkursā, kas tika iesniegts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Projekts «Pārseguma siltināšana un bēniņu stāva pārbūve Valles baznīcā» tika apstiprināts un realizēt 2019. -2021.g. Projekta attiecināmās izmaksas ir EUR 27553.82. Projekta ietvaros 2 gadu laikā tika veikta baznīcas siltināšana un baznīcas bēniņu stāva pārbūve, tika radīta daudzfunkcionāla telpa izstādēm, ekspozīcijām, kur pulcēties jauniešiem, rīkojot pasākumus neformālā vidē (filmu vakarus, foto vakarus, sadraudzības pasākumus). Tika uzstādīti stendi ar seniem baznīcas priekšmetiem.
Vides objekts “Kardiogramma plus” atrodas līdzās Valles evaņģēliski luteriskās baznīcas ēkai – tas uzstādīts 2001. gadā, drīz vien pēc vērienīgāsbaznīcas restaurācijas darbu noslēgšanas.
Objekts veidots no šamota, un tajā autore Astra Ratkeviča atainojusi 4 ticību apļus ar atbilstošo simboliku. Kristus monogramma simbolizē Jēzu Kristu un Kristietību kopumā, heksagramma – mijiedarbību starp redzamo un neredzamo pasauli. Acs tiek uzskatīta par garīgā vērojuma un Dieva sargājošās klātbūtnes simbolu, savukārt Alfa un Omega – pirmais un pēdējais grieķu alfabēta burts - visaptverošā Dieva - simbols.
Pie baznīcas izveidots piemiņas akmens padomju savienības varas cietušajiem.
