sestdiena, 2019. gada 12. oktobris

otrdiena, 2019. gada 24. septembris

pirmdiena, 2019. gada 23. septembris

Pļaujas svētku dievkalpojums

Pļaujas svētki ir pateicības svētki, kurā  ļaudis pateicas Dievam par Viņa dāvāto svētību zemei un par tās nestajiem augļiem.

Un tev būs šajos svētkos līdz ar saviem dēliem, savām meitām, saviem kalpiem, savām kalponēm un levītiem, kā arī ar svešiniekiem, ar bāreņiem un atraitnēm, kas dzīvo tavos vārtos, priecāties, tev būs šos svētkus svinēt septiņas dienas Tam Kungam, savam Dievam, tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs, jo Tas Kungs, tavs Dievs, tev svētīs gan visu tavu ražu, gan arī ikvienu tavu roku darbu; tāpēc tev būs no visas sirds priecāties. ”/ 5.Moz. 16:14-15/

Dievs pieļauj grūtības un trūkumu, lai cilvēkiem atgādinātu: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” /Mat 4:4/.

Ikdienas skrējienā cilvēks aizmirst, ka Dievs viņam ir devis laiku, dzīvību un zemi, kas nes augļus ar kādu mērķi. Dievs aizvien uztur šo pasauli, tā dāvājot žēlastības laiku, lai glābtu to, kas ir grēka varā.

Pulcēsimies 6.oktobrī plkst. 14.00uz svētku dievkalpojumu pēc, kura sekos koncerts.

Pateiksimies Dievam visi kopā!

Uz tikšanos! 

svētdiena, 2019. gada 22. septembris

Pie Vecumnieku baznīcas atklāts bērnu rotaļu laukums


Ideja par bērnu rotaļu laukumu pie baznīcas draudzē tika apspriesta jau gadu pirms iespējas piedalīties šajā projektā. Vēlējāmies izveidot stūrīti, kur pakavēties bērniem, kur vecākiem atvest bērnus un kopā pavadīt laiku. Rotaļu laukumiņš ir paredzēts bērniem līdz 10 gadu vecumam. Ir uzstādītas divas līdzsvara šūpoles un divas smilšu kastes. Īpaši esam pateicīgi Dievam par izveidoto foto stendu ,,Laidiet bērniņus pie manis”, kura realizēšanai Vecumnieku mākslas skolas pedagoģe Antra Gustsone ar meitu Gerdu izveidoja zīmējuma skici ar Jēzu un bērniņiem. Izveidotais bērnu laukums ir veidots kā publiskais bērnu laukums, kurš ir pieejams visiem, aicinām to apskatīt un izmantot. Ceram, ka tas iepriecinās daudzus.

 

svētdiena, 2019. gada 15. septembris

otrdiena, 2019. gada 3. septembris

sestdiena, 2019. gada 31. augusts

Mācītājs R.Otomers kļuvis par Lutera Akadēmijas pasniedzēju


Lutera Akadēmijā 2019./2020. mācību gadu uzsākot pasniedzēji kopā ar studentiem


pirmdiena, 2019. gada 19. augusts

Draudzes dienas aizvadītas



Vairāk bildes sadaļā "Foto"

trešdiena, 2019. gada 31. jūlijs

5. augusta dievkalpojums


1885.05.08 – 1966.15.05

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša

134. dzimšanas dienas atcerei

un
Latvijas Nacionālā teātra

sezonas atklāšanai
veltītais dievkalpojums
LELB Valles baznīcā
2019.g. 5. augustā
plkst. 15:00 



sestdiena, 2019. gada 20. jūlijs

Paziņojums

Liels prieks šodien bija par kuplo kapusvētku apmeklējumu Impu, Vasku un Valles kapos! Bet ļoti skumdināja, ka Pētermuižas kapos uz kapusvētkiem nebija atnācis neviens cilvēks. Tāpēc esam nolēmuši nākamajā 2020. gadā vairs kapusvētkus Pētermuižas kapos nerīkot!

trešdiena, 2019. gada 10. jūlijs

sestdiena, 2019. gada 29. jūnijs

Kapu svētki 2019




Valles luterāņu draudze rīko 
KAPU SVĒTKUS
20.jūlijā

10:00 Impu kapos
11:00 Pētermuižas kapos
12:00 Vasku kapos
13:30 Valles kapos

otrdiena, 2019. gada 18. jūnijs

trešdiena, 2019. gada 5. jūnijs

pirmdiena, 2019. gada 13. maijs

Baznīcu nakts 2019





Vairāk informācijas par Baznīcu nakts norisi visā Latvijā
www.baznicunakts.lv 

sestdiena, 2019. gada 27. aprīlis

Ekskursija 11.maijā




Vairāk bildes no ekskursijas Foto sadaļā.

pirmdiena, 2019. gada 22. aprīlis

Lieldienas, Kristus augšāmcelšanās svētki 2019




Paldies Vecumnieku draudzes ansamblim!

sestdiena, 2019. gada 6. aprīlis

Krusta ceļš 2019 Lielajā Piektdienā





Vairāk bildes mājaslapas sadaļā Foto.

piektdiena, 2019. gada 22. marts

otrdiena, 2019. gada 19. marts

Vēlreiz par Meteņu svētkiem

Kopš brīža, kad publicēju pārdomas par Meteņu svētkiem, esmu saņēmis daudz nopēlumu un arī daudz pateicības par to ka kāds beidzot šo tēmu publiski ir pacēlis. Šai laikā par šo tēmu esmu runājis ar citiem garīdzniekiem un arī daudziem nopietniem kristiešiem Vecumnieku novadā, gan luterāņiem, gan katoļiem, gan baptistiem, gan pareizticīgiem un lielākā daļa ir līdzīgās domās ar mani, ka tas, kādā veidā tiek svinēti Meteņu svētki Vecumniekos, ir par apgrēcību visiem iedzīvotājiem. Daudzi vietējie negrib par šo tēmu runāt publiski, jo baidās, ka tad viņi saņems daudz dažādu apvainojumu par tolerances trūkumu, radikālismu utt.
Jēzus paraugs
Arī Jēzus nebija tolerants pret visu, ko cilvēki darīja. Jēzus sludināšanas būtība bija: „Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” (Mk.1:15) Bieži vien Jēzus norādīja uz cilvēku grēkiem, piemēram, kad Viņš sarunājas ar kādu samarieti: „jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs.” (Jņ.4:18) Kādā reizē arī Jēzus pat apgāza galdus un izdzina naudas mijējus ārā no Jeruzalemes tempļa, sacīdams: „Nepadariet Mana Tēva namu par tirgus namu!” (Jņ.2:16) Kas bija izraisījis šādu Dieva Dēla reakciju? Tas bija cilvēku grēks, kas bija pastrādāts templī. Jēzus ir arī sacījis: „Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.” (Mt.9:12) Baznīca nav perfektu cilvēku savienība. Cilvēki nāk uz baznīcu, lai rastu Dieva spēku cīņai ar dažādiem grēkiem, lai taptu brīvi no tiem.
Jēzus mīl grēcinieku, bet ienīst grēku! Jēzus bija iecietīgs pret grēcinieku, bet ne pret grēku. Šodien gan bieži sabiedrībā redzam pretējo: tiek uzbrukts cilvēkam, bet grēks tiek noliegts un attaisnots. Jēzus cilvēkiem uzrādīja viņu grēku, nevis lai cilvēkus pazemotu, bet lai cilvēki, saprazdami savu grēku, varētu to nožēlot un tapt brīvi no tā. Es, kā Jēzus māceklis, rakstot savas pārdomas par Meteņiem Vecumniekos, esmu darījis to pašu, saucot grēku vārdā un mudinot ļaudis domāt un no tā atteikties.
Publisks pasākums un publiska reakcija
Ir cilvēki, kas man pārmet, ka Latvijā notiek daudz trakākas lietas par Meteņu gājienā notiekošo, kāpēc es pret to neprotestēju? Es piekrītu, ka notiek trakākas lietas, bet mans primārais pienākums ir runāt par to, kas apdraud to vietu, kur dzīvoju un kur esmu nosūtīts kalpot, proti, Vecumniekus.
Ir cilvēki, kas vaicā: kāpēc jūs, mācītāj, savas domas izsakiet publiski, nevis tikai baznīcā. Es atbildu: Ja pasākums būtu noticis kādā ēkā vai sētā, tad savas domas nebūtu publiskojis, bet par to būtu runājis ar cilvēkiem privāti. Bet, tā kā šis pasākums notiek uz Vecumnieku galvenās ielas, tad visiem ir iespēja un pat pienākums protestēt, ja pasākumā notiek, kas degradējošs.
Viena māmiņa man stāstīja, ka viņa ar diviem pirmskolas vecuma bērniem bija gājusi uz veikalu tieši Meteņu svētku dienā un piemirsusi par svētkiem. Viņai iegājusi ar bērniem veikalā, iznākusi ārā un nezināja, kur lai tagad liek bērnus, kā lai viņus pasargā no tā skata, kas redzams Meteņu gājienā. Kāda cita sieviete man teica, ka viņai šo gājienu redzot, ir tāda sajūta, it kā vienlaicīgi vesels bars virinātāju būtu iznācis uz ielas gaišā dienas laikā.
Par kādu izglītošanu ir runa?
Limbažu folkloras kopas pārstāvji 5.marta Bauskas avīzē sauc Meteņu svētku izdarības par dabiskām. No kura laika ir dabiski staigāt apkārt ar simboliskiem dzimumorgāniem jeb „steberi” (pie jostas piesietu burkānu un diviem āboliem)? Kopas vadītāja raksta: „paust negatīvu nostāju pret reliģiski citādi domājošiem nav korekti.” Bet vai šie vārdi neattiecas arī uz jums pašu? Jūsu īsajās rakstītajās rindās var ieraudzīt ļoti daudz negatīvas nostājas pret reliģiski citādāk domājošajiem.  
Folkloras kopas pārstāvji norāda, ka Meteņu svētku svinēšana esot dzimumaudzināšana un cilvēku izglītošanu, lai cilvēki nedomā, ka bērnus atnes stārķi. Godīgi sakot, nepazīstu nevienu kristieti, kas tā mācītu savus bērnus. Jautājums ir: Vai tiešām dzimumaudzināšana būtu jāveic uz ielas? Vai tā nebūtu jāveic mājās, ģimenes lokā? Vai tiešām steberes lietošana publiskā gājienā ir labākais veids kā to darīt? Manuprāt, tieši šādā veidā bērnam var rasties ačgārns un izkropļots priekšstats par vīrieša lomu un atbildību, kā jau to rakstīju iepriekšējā rakstā.
Vecumnieku novada iedzīvotāju reakcijas
Kāda skolotāja stāsta: Kāds zēns viņas klasē, stundas laikā pieceļas un skaļi vaicā skolotājai: skolotāj, vai es varu aiziet „pamīzt”? Kā lai viņa tagad rīkojas? Agrāk skolotāja vaicātu: Vai tad tu nevarēji kā pieklājīgāk to pasacīt? Bet tagad Meteņu svētkos ir vesela izdarība, kas saucās „Meteņu mīziens”.
Kāda cita skolotāja man sacīja, ka viņai Meteņu svētki asociējās ar jautrām izdarībām laukā svaigā gaisā, ka nekad viņa Meteņus nav svinējusi ar budēļu steberēm un „budināšanu”. Viņai ir tāda sajūta, ka līdz ar Vecumnieku tradīcijām, jaukais priekšstats par šiem svētkiem tiek sabojāts.
Kāds ļoti pieklājīgs vīrietis man stāstīja, arī viņš vairākus gadus esot piedalījies folkloras kopas dažādās izdarībās, arī Meteņu svētkos piedalījies. Viņš teica, ka, tiklīdz viņš uzvilcis Meteņu masku, piesējis sev klāt steberi, visas dziņas viņā pamodās un viņam gribējās iet uzmākties visām apkārtējām sievietēm, līdzīgi kā citi vīrieši to darīja. Vienā brīdī viņš sāka uzdod sev jautājumu: ko es daru? Tas taču nav pareizi! Un tad viņš aizgāja prom no folkloras kopas un Meteņu svētkos arī vairs nepiedalās.
Aicinājums pārdomāt svētku formātu
Es negribu aizliegt svinēt Meteņu svētkus, es gribu rosināt cilvēkus domāt, lai viņi paši vērtē, kas ir labi, kas ir slikti un paši izdarītu savas izvēles. Katram pašam reiz būs jāatbild par saviem darbiem un nedarbiem Dieva priekšā. Man sāp sirds par to, kas notiek Vecumniekos, tāpēc aicinu izvērtēt un pārdomāt mūsu senču tradīcijas – vai visas ir labas un paturamas, vai visas būtu par jaunu jāceļ gaismā? Vai jums neliekas, ka šobrīd Meteņu svētku svinēšana atrodas uz slidena ceļa? Ja tik viegli Vecumniekos pieņemam divdomīgas atrakcijas gaišā dienas laikā, kas būs nākamais, ko pieņemsim? Vai tā būs leļļu dedzināšana, upurēšanas rituāli elku dieviem? Kur būs tā robeža, kur apstāsimies?
Padomājiet – Ko nozīmē pieklājība un ētika publiskos gājienos pa galveno ielu? Kādām izdarībām ir jābūt ezera krastā gaišā dienas laikā? Kādu iespaidu tas atstāj uz apkārtējiem cilvēkiem? Vai tiešām šos svētkus nevar svinēt pieklājīgi, bez steberēm? Kamēr šādā formātā Vecumnieku Meteņi tiks svinēti, tie vienmēr būs kādam par apgrēcību. Aicinu svinēt publiskus svētkus pieklājīgi! Svinēt tā, ka tas ir pieņemams visiem Vecumnieku iedzīvotājiem, lai Meteņi nekļūst par dienu, kad daļa iedzīvotāju negrib nākt ārā no mājām.
Māc. Roberts Otomers
Bauskas dzīve, 2019.gada 19.marts 

19.marta Bauskas dzīvē kāds lasītājs jautā: kāpēc jūs, mācītāj, neprotestējat pret pedofīliju baznīcā? Atbilde:
   Šādi smagi grēki notiek Romas katoļu baznīcā. Luterāņiem tādas problēmas nav. Dievs radīja Ādamu un Ievu tā, ka seksuālas attiecības būtu viņu starpā iespējamas un izveidoja laulības kārtu priekš šīm attiecībām (1.Moz.2:24). Visa veida ārlaulības seksuālas attiecības ir laulības pārkāpšanas grēks. Pedofīlija ir viens no smagākajiem laulības pārkāpšanas veidiem (3.Moz.18:10). 
    Tā ir Romas katoļu baznīcas atbildība cīnīties ar šo grēku. Varu tikai norādīt uz saknes problēmu Romas katoļu baznīcā, kas ir aizsākusi visāda veida seksuālus grēkus šajā baznīcā – garīdznieku obligātais celibāts. Piespiedu obligātais celibāts visiem mūkiem un garīdzniekiem pilnībā tika uzspiests 11.gs. Pāvesta Gregora VII laikā, kad ar varu tika šķirtas visas garīdznieku laulības Gregora reformu ietvaros, lai palielinātu pāvesta varu un ietekmi. Iedomājieties kā tas bija šiem priesteriem, 11 gadsimtus visi garīdznieki varēja brīvi doties laulībā, bet tagad to vairs nevar. Tas izraisīja lielu masveida pretestību no pašiem priesteriem. Vēlāk Romā tika veidoti speciāli bordeļi mūkiem un garīdzniekiem. Savukārt Luters par jaunu ceļ gaismā laulības svarīgumu un svētību, norādīdams, ka lielākā daļa garīdzniecības Jēzus laikā bija precēta. Garīdznieku obligātais celibāts ir pretrunā Bībelei. Apustulis Pāvils raksta: „Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā” (1.Tim.3:2) un „Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: ir labi, ja tie paliek tādi kā es. Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.” (1.Kor.7:8-9) 
   Luters raksta: "Galu galā pāvesta sekotājiem tika atņemta arī laulība, un tie tika piespiesti pieņemt nešķīsto bezlaulības kārtu. Tad tie arī aptraipījās ar visiem iespējamiem kauna darbiem, laulības pārkāpšanu, netiklību, sodomītu grēkiem utt. Tādi bija nešķīstā celibāta augļi." (Pāvila Vēstules Galatiešiem skaidrojums, 106.lpp.)
   Pats Luters, rādīdams piemēru, dodas laulībā ar Katrīnu von Boru. Šajā laulībā viņiem piedzimst 6 bērni. Lutera piemērs ir iedvesmojis ne tikai luterāņus, bet arī visas pārējās protestantu konfesijas atgriezties pie bibliskās kārtības par garīdznieku laulības. Šodien tikai Romas katoļu baznīca ir saglabājusi garīdznieku celibātu, nevienai citai no man zināmām konfesijām nav obligāta garīdznieku celibāta. Pievienojos A.Lemberga kungam, kas pēc pašreizējās pāvesta vizītes Latvijā, sirsnīgi ieteica pāvestam atcelt celibātu.
   Bet nav tā, ka luterāņu baznīca neprotestētu pret Romas katoļu baznīcas pedofiliju. Lūk mana kolēģa mācītāja Aleksandra Bites 3. marta sprediķis par Lk.8:31-38. Sprediķa otrajā daļā māc. Aleksandrs pieskaras lielajai Romas apgrēcībai

Pirmo rakstu par šo tēmu varat atrast mājaslapas sadaļā Raksti